Ogre
Tagadējā novada teritorija bijusi apdzīvota jau pirms 3000 – 5000 gadiem – par to liecina arheoloģiskie izrakumi Ogrē un tās tuvākajā apkārtnē. Pirmo reizi Ogres puse minēta Livonijas Indriķa hronikā (1225.-1226.), jo Ogres upes (hronikā tā minēta kā Vogene) lejtecē 13.gs. notika Livonijas ordeņa un polockiešu kaujas. Vēlāk Ogres upes (Wogena, Woga) vārds atrodams senajās kartēs, līgumos, robežu noteikšanā.
Stāsta, ka Ogres apkaimē, Ogresgala pagasta „Mazstaldātos” dzimtļaužu ģimenē piedzimusi meitiņa Marta. Viņa augusi dzīvespriecīga, bijusi ļoti skaista. Marta nav pakļāvusies muižkungam un aizbēgusi uz Alūksni, kur viņu par audžumeitu pieņēmis prāvests Gliks.
Lielā Ziemeļu kara laikā Marta nonākusi Krievijas ķeizara galmā un vēlāk kļuvusi par Krievijas valdnieci Katrīnu. Ciemodamās dzimtajā pusē, cariene esot iestādījusi ozolu pie „Trūču” mājām, tāpēc šo ozolu sauc par Katrīnas ozolu.
Monēta tirdzniecībā patreiz nav pieejama.
 |
 |
